Ceļā uz solāro arhitektūru

Kādēļ arhitektūrā ir svarīgi domāt par saules enerģijas izmantošanu?

Potenciālā enerģija, ko saule mums dāvā katru dienu, šķiet neizsmeļama. Uz zemi izstarotā saules enerģija ir 3000 reizes lielāka nekā globālais pieprasījums. Taču mēs vēl joprojām izmantojam gandrīz tikai neatjaunojamo enerģiju, kas iegūta galvenokārt no fosilā kurināmā. No tā izrietošās vides problēmas – gaisa piesārņojums, skābais lietus, siltumnīcas efekts un klimata pārmaiņas – ir labi zināmas. Galu galā tradicionālie enerģijas avoti ir ierobežoti, tie nav mūžīgi. Cīņa par to pieejamību un kontroli, jo īpaši par naftu, aizvien pastiprinās. No šī viedokļa, solārās enerģijas jautājums ir ne tikai vides politika, bet arī ieguldījums harmoniskākā rītdienā. Ir pienācis laiks pārdomāt un iet pa ilgtspējīgo ceļu uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu attīstību, tādu kā saule, vējš, ūdens un biomasa.

Kā var samazināt ēkas pārkaršanu un dzesēšanas izmaksas?

Arhitektūrai un būvniecībai šajā kontekstā ir galvenā loma. Gandrīz puse Centrāleiropā patērētās enerģijas tiek izmantota ēku ekspluatācijai, apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam. Ilgu laiku īpaši atstāti novārtā ir pēdējie divi aspekti. Kad 70. gadu sākumā divu naftas krīžu dēļ saules enerģijas celtniecība kļuva nozīmīgāka, sākotnēji viss koncentrējās ap siltuma zudumu novēršanu, ēku apsildi ziemā, kā arī sadzīves un rūpniecisko būvju apkuri. Tomēr īpaši biroju ēkās dzesēšanas problēma parasti ir ievērojami nopietnāka un tai nepieciešamās enerģijas daudzums ir lielāks. Ēkas uzsilst ne tikai laikapstākļu ietekmē, bet arī lietotāju izstarotā siltuma, uzstādīto ierīču, piemēram, datoru, un galvenokārt mākslīgā apgaismojuma dēļ. Salīdzinot ar apkuri, telpu dzesēšanai ir nepieciešams aptuveni trīs reizes vairāk enerģijas.

Kādēļ ēku jāplāno kā vienotu energosistēmu ?

Saules enerģija nevar aprobežoties ar atsevišķiem risinājumiem, piemēram, kolektoriem vai fotoelementu sistēmām uz jumta. Ēka ir jāuztver kā kompleksa struktūra ar kopēju energosistēmu, kas pēc iespējas vairāk izmanto uz vietas pieejamos dabas resursus, tādus kā saules, vēja un ģeotermālā enerģija. Aizvien lielāku ieguldījumu sniedz arī ēkas ārējā apbūve, ko kontrolē inteliģenta vadības sistēma, kura reaģē uz dažādiem apstākļiem un laikapstākļiem. Tik sarežģītai struktūrai ir nepieciešamas holistiskas, starpdisciplināras koncepcijas, t.i., integrāla plānošana ar visu nepieciešamo ekspertu savlaicīgu piesaisti.

Kā gudra ēku vadība palīdz uzlabot komfortu un drošību?

Energoefektivitāte, komforts, drošība – tās ir mūsdienu ēku prasības. Pateicoties viedajam tīklam un gudrai telpu automatizācijai, jūs varat tikt galā ar šiem izaicinājumiem. Neatkarīgi no tā, vai tā ir savrupmāja vai liels objekts, risinājumi, ko piedāvā Luxcontrol sadarbībā ar WAREMA, garantē drošu saules aizsardzības kontroli viedajā ēkā.

Mūsu vadības sistēmas balstās uz dažādām tehnoloģijām, lai droši pārraidītu signālus un garantētu pēc iespējas efektīvāku ēkas komforta uzturēšanu. Piemēram, ar WAREMA Climatronic KNX sistēmu Luxcontrol var nodrošināt ne tikai automātisku žalūziju vadību ar meteostacijas palīdzību, bet arī veikt saules noēnojuma aprēķinu, vadoties pēc apkārtējo ēku noēnojuma atkarībā no gadalaikiem un saules augstuma.

Kādi fasādes risinājumi palīdz pasargāt ēku no karstuma vasarā?

Mūsdienu būvniecībā ir svarīgi ņemt vērā aizsardzību pret karstumu vasarā. Labi izolēta ārējā fasāde efektīvi aizsargā pret siltuma zudumiem ziemā, bet vasarā saglabā siltumenerģiju, kas nonāk ēkas iekšienē caur stiklojumu. Tāpēc, lai telpas pārmērīgi nesakarstu, saules starojumu ēkā var regulēt. Tas nozīmē, ka bieži nav nepieciešama energoietilpīga telpu dzesēšana.

Visefektīvākais veids, kā novērst pārkaršanu, ir izmantot ārējos saules aizsarglīdzekļus, piemēram, ārējās žalūzijas vai auduma markīzes. Jo mazāk starojuma un siltuma iekļūst iekšā caur stiklojumu, jo vēsākas ir telpas.

Kā iekšējie noēnojuma risinājumi var mazināt siltuma uzkrāšanos?

Izmantojot iekšējo aizsardzību pret sauli, ir svarīgi, lai starojums, kas nonāk caur stiklojumu, pēc iespējas labāk tiktu atstarots uz āru. Izstarojuma enerģijas daļa, kas tiek absorbēta ēkas iekšienē, paliek tur un rodas siltumnīcas efekts.

Kā saules aizsardzība palīdz taupīt apkuri ziemā?

Siltuma aizsardzība ziemā nozīmē apkures enerģijas taupīšanu. Saules aizsardzības līdzekļi, kas ir maksimāli nolaisti un aizvērti, nodrošina papildu termisko pretestību un tādējādi uzlabo loga U vērtību. Tāpēc mēs iesakām ziemas naktīs aktivizēt esošos saules aizsardzības līdzekļus.

Kāpēc telpās ir svarīga dabiskā gaisma?

Svarīga ir dabiskā gaisma, kas rada vizuālu komfortu. Dabiskais apgaismojums ir ļoti svarīgs cilvēka organismam. Tā ietekmē mēs esam efektīvāki, un mūsu iekšējo pulksteni ietekmē arī gaismas izmaiņas dienas laikā. Tāpēc ir svarīgi atrast kompromisu starp minimālu enerģijas patēriņu un labu dienasgaismas pieejamību pat tad, ja ir aktivizēta saules aizsardzība.

Kā izvēlēties noēnojumu, lai izvairītos no atspīdumiem ekrānos?

Tomēr pārāk daudz gaismas var radīt atspīdumu, piemēram, datoru monitorā. Tāpēc, izvēloties saules aizsarglīdzekļus, svarīga ir arī aizsardzība pret atspīdumu. Tās ir fasādes žalūzijas, iekšējās žalūzijas, rullo žalūzijas un fasādes markīzes ar necaurspīdīgu audumu.

Skats pa logu ir svarīgs cilvēka labsajūtai pat tad, ja ir aktivizēta saules aizsardzība. Arī daļēji caurspīdīgi audumi nodrošina skatu uz ārpasauli.

Kāpēc ir svarīgi izvēlēties apgaismojumu ar labu krāsu atveidi?

Bieži vien nepietiekami novērtēts vizuālā komforta faktors ir krāsu atveides indekss (CRI). Tas norāda, kā tiek atveidotas krāsas, un 100 nozīmē optimālu dabiskumu. Produkti ar zemu indeksu krāsas maina būtiski – balts papīrs kļūst oranžs.

Kā panākt, lai ēka būtu gan skaista, gan energoefektīva?

Funkcionējošas un saprātīgi integrētas saules enerģijas koncepcijas mūsdienās ir ļoti pieprasītas, taču atjaunojamās enerģijas īpatsvars ēku ekspluatācijā joprojām ir pārāk zems. Joprojām pastāv konflikts starp estētiku un funkciju. Tāpēc ir nepieciešama īsta solārā arhitektūra, kurai jākļūst par visu ēku pamatu. Tas mainīs arhitektūras eksterjeru. Tehnisko un funkcionālo prasību integrēšana estētiski apmierinošā kopējā koncepcijā ir gan izaicinājums, gan iespēja arhitektiem.